Nesen medicīniskos pētījumos ir uzsvērts kanabidiola, plašāk pazīstama kā CBD, kas ir fitoķīmiskais savienojums, kas atrodams sativa kaņepēs, terapeitiskais potenciāls. Ir atzīts, ka CBD atšķirībā no delta-9-tetrahidrokanabinola (THC), kas ir vēl viens kanabinoīds, neizraisa psihoaktīvu efektu, t. i., neizraisa “reibumu” (Blessing et al., 2015). Šī īpašība ir ļāvusi pētījumos pievērsties tās potenciālajai iedarbībai dažādu medicīnisku stāvokļu, tostarp ar imūnsistēmu saistītu, ārstēšanā.
Izpratne par imūnsistēmu
Pirms mēs saprotam, kā CBD potenciāli var uzlabot mūsu imūnsistēmu, ir būtiski saprast, kas ir imūnsistēma un kā tā darbojas. Imūnsistēma ir sarežģīts šūnu, audu un orgānu tīkls, kas sadarbojas, lai aizsargātu organismu no svešķermeņu, piemēram, baktēriju, vīrusu un vēža šūnu, uzbrukumiem. Tā ietver iedzimto imunitāti, kas ir mūsu pirmā aizsardzības līnija un ātri reaģē uz patogēniem, un adaptīvo imunitāti, kas ir specifiska patogēnam un saglabā atmiņu par iepriekšējiem uzbrukumiem, lai efektīvāk reaģētu nākamajās tikšanās reizēs (Murphy and Weaver, 2016).
CBD mijiedarbība ar endokanabinoīdu sistēmu
CBD galvenā mijiedarbība ir ar endokanabinoīdu sistēmu (ECS), kas ir būtiska cilvēka organisma bioloģiskā sistēma. ECS ir būtiska nozīme dažādu fizioloģisko funkciju, tostarp imunitātes, regulēšanā. To veido kanabinoīdu receptori (galvenokārt CB1 un CB2), endogēnie ligandi (endokanabinoīdi) un par to sintēzi un noārdīšanu atbildīgie enzīmi. CB2 receptori ir īpaši sastopami imūnsistēmas šūnās, kas liecina par ECS būtisko lomu imunitātes regulēšanā (Sharir un Abood, 2010).
Lai gan CBD ir zema afinitāte pret CB1 un CB2 receptoriem, tā modificē SEKS aktivitāti ar vairākiem netiešiem mehānismiem. Piemēram, tas inhibē FAAH (taukskābju amīdu hidrolizes) enzīmu, kas noārda dabisko endokanabinoīdu anandamīdu. Tā rezultātā palielinās anandamīda līmenis, kas var mijiedarboties ar kanabinoīdu receptoriem un modulēt imunitāti (Bisogno et al., 2001).
CBD un imūnreakcijas regulēšana
Imūnās atbildes reakcijas regulēšana ir galvenais aspekts, kā CBD var potenciāli uzlabot imūnsistēmu. CBD piemīt imūnmodulējošas īpašības, kas nozīmē, ka tā var palīdzēt regulēt imūnsistēmu. Pētījumi liecina, ka tā ietekmē citokīnu – olbaltumvielu, kurām ir būtiska loma komunikācijā starp imūnšūnām – veidošanos. Daži citokīni ir proiekaisuma faktori, kas nozīmē, ka tie veicina iekaisumu, bet citi ir pretiekaisuma faktori, kas nozīmē, ka tie mazina iekaisumu. Pētījumi liecina, ka CBD var samazināt proiekaisuma citoķīnu veidošanos, vienlaikus palielinot pretiekaisuma citoķīnu veidošanos. Šāda modulācija varētu palīdzēt mazināt iekaisumu un uzlabot imūnsistēmu (Nichols un Kaplan, 2020).
CBD var ietekmēt arī T šūnas, kurām ir būtiska loma adaptīvajā imunitātē. Tās ir atbildīgas par vīrusu vai baktēriju inficēto šūnu, kā arī vēža šūnu identificēšanu un iznīcināšanu. Sākotnējie pētījumi liecina, ka CBD var ietekmēt T šūnu darbību, lai gan precīzs šīs ietekmes raksturs prasa turpmākus pētījumus (Kaplan et al., 2008).
CBD un autoimūnās slimības
Autoimūnās slimības ir slimības, kad imūnsistēma kļūdaini uzbrūk paša organisma šūnām. CBD varētu būt terapeitisks potenciāls šo slimību ārstēšanā, pateicoties tās imūnmodulējošajai iedarbībai. Piemēram, pētījumi ar multiplās sklerozes – autoimūnās slimības, kas skar centrālo nervu sistēmu, – dzīvnieku modeļiem liecina, ka CBD var mazināt iekaisumu un uzlabot slimības simptomus (Kozela et al., 2011).
Tāpat pētījums ar pelēm, kas slimoja ar reimatoīdo artrītu, vēl vienu autoimūnu slimību, parādīja, ka CBD var mazināt ar šo slimību saistīto iekaisumu un sāpes (Malfait et al., 2000). Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka ir nepieciešami turpmāki pētījumi ar cilvēkiem, lai apstiprinātu šos rezultātus un noteiktu optimālo CBD devu un lietošanas veidu šajos stāvokļos.
CBD drošības un juridiskie apsvērumi
Ir būtiski atzīmēt, ka, lai gan CBD kopumā tiek labi panests, tas var mijiedarboties ar noteiktiem medikamentiem un dažiem cilvēkiem radīt blakusparādības. Tāpēc, ja apsverat CBD lietošanu imūnsistēmas uzlabošanai vai kāda cita veselības stāvokļa dēļ, ieteicams vispirms konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.
CBD likumība dažādās jurisdikcijās ir atšķirīga, un lietotājiem ir svarīgi izprast vietējos likumus attiecībā uz tā lietošanu. Dažās valstīs CBD tiek uzskatīta par kontrolējamu vielu, un tās lietošana ir stingri reglamentēta. Citās valstīs tas ir plaši pieejams un to var iegādāties bez receptes. Tāpēc pirms CBD iegādes un lietošanas ir svarīgi būt pienācīgi informētam.
Secinājumi un nākotnes perspektīvas
Pašreizējie pētījumi liecina, ka CBD ir potenciāls uzlabot imūnsistēmas darbību, pateicoties tās imunomodulējošajām īpašībām. Tam varētu būt svarīga nozīme dažādu veselības stāvokļu, tostarp autoimūno un iekaisuma slimību, ārstēšanā. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka pētījumi joprojām ir tikai sākuma stadijā un daudzi jautājumi joprojām nav atbildēti.
Piemēram, mēs vēl pilnībā neizprotam, kā CBD mijiedarbojas ar imūnsistēmu molekulārā līmenī un kā šī mijiedarbība izpaužas klīniskā iedarbībā. Turklāt, lai gan daži pētījumi ir pierādījuši pozitīvu CBD ietekmi autoimūno slimību modeļos ar dzīvniekiem, šie rezultāti vēl nav apstiprināti klīniskajos pētījumos ar cilvēkiem.
Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, CBD kā imūnmodulatora potenciāls ir nenoliedzams. Pētījumiem turpinot attīstīties, iespējams, mēs atklāsim jaunus veidus, kā izmantot CBD, lai uzlabotu cilvēku veselību un labsajūtu. Tikmēr ir būtiski turpināt izglītot sabiedrību un veselības aprūpes speciālistus par potenciālajām priekšrocībām un riskiem, kas saistīti ar CBD lietošanu.
Atsauces
- Blessing, E. M., Steenkamp, M. M., Manzanares, J., & Marmar, C. R. (2015). Cannabidiol as a potential treatment for anxiety disorders. Neurotherapeutics, 12(4), 825–836.
- Murphy, K., & Weaver, C. (2016). Janeway’s immunobiology (9th ed.). New York, NY: Garland Science.
- Sharir, H., & Abood, M. E. (2010). Pharmacological characterization of GPR55, a putative cannabinoid receptor. Pharmacology & therapeutics, 126(3), 301–313.
- Bisogno, T., Hanuš, L., De Petrocellis, L., Tchilibon, S., Ponde, D. E., Brandi, I., … & Di Marzo, V. (2001). Molecular targets for cannabidiol and its synthetic analogues: effect on vanilloid VR1 receptors and on the cellular uptake and enzymatic hydrolysis of anandamide. British journal of pharmacology, 134(4), 845-852.
- Nichols, J. M., & Kaplan, B. L. F. (2020). Immune Responses Regulated by Cannabidiol. Cannabis and Cannabinoid Research, 5(1), 12–31.
- Kaplan, B. L., Springs, A. E., & Kaminski, N. E. (2008). The profile of immune modulation by cannabidiol (CBD) involves deregulation of nuclear factor of activated T cells (NFAT). Biochemical pharmacology, 76(6), 726-737.
- Kozela, E., Lev, N., Kaushansky, N., Eilam, R., Rimmerman, N., Levy, R., … & Vogel, Z. (2011). Cannabidiol inhibits pathogenic T cells, decreases spinal microglial activation and ameliorates multiple sclerosis‐like disease in C57BL/6 mice. British journal of pharmacology, 163(7), 1507-1519.
- Malfait, A. M., Gallily, R., Sumariwalla, P. F., Malik, A. S., Andreakos, E., Mechoulam, R., & Feldmann, M. (2000). The nonpsychoactive cannabis constituent cannabidiol is an oral anti-arthritic therapeutic in murine collagen-induced arthritis. Proceedings of the National Academy of Sciences, 97(17), 9561-9566.
